Atklāj sevī mākslinieci!

Dekupāža - WEB žurnāls

Sākums » 2010 » Marts » 17 » Dekupāžas vēsture
6:04 PM
Dekupāžas vēsture
Kas vieno tādas vēstures ikonas kā Marie Antoinette, Madame de Pompadour, Lord Byron?

Protams, tas ir gadsimts, kurā viņi dzīvoja, viņu vētrainais, greznais, mazliet izšķērdīgais dzīves veids un skaistu lietu mīlestība, kā arī aizraušanās ar dekupāžas tehniku.

Dekupāžas pirmsākumi meklējami Austrumsibīrijas cilšu kapeņu noformējumos. Nomadu ciltis ar dažādiem izgriezumiem no filca rotāja mirušo kapus. 12.gs. šo Sibīrijas „kapu mākslu” sāka izmantot Ķīnā, kur ar dažādiem no papīra izgrieztiem fragmentiem tika dekorēti ēku logi, laternas, dāvanu kārbiņas un citi priekšmeti.

17.gs. pateicoties Itālijas, it īpaši Venēcijas, labajiem tirdzniecības sakariem ar Tālajiem Austrumiem, šie izgrieztie papīra rotājumi atrada ceļu uz Eiropu. Lai gan vārds "découpage" ir atvasināts no franču vārda decouper (izgriezt), savu „zvaigžņu stundu” dekupāža sasniedza tieši Itālijā.

Itālijā šo mākslu dēvēja par „l’arte del povero” jeb „nabadzīgo cilvēku mākslu”. Šajā laikā Venēcijā lielu popularitāti bija ieguvušas Ķīnas inkrustētās mēbeles ar pazīstamu mākslinieku veidotu oriģinālu dizainu. Diemžēl tas bija dārgs un laikietilpīgs darbs un lielais pieprasījums pēc šiem izstrādājumiem Venēcijas amatnieku ģildes locekļiem, izmantojot dekupāžas tehniku, ļāva nodrošināt lētāku alternatīvu, kas bija pazīstama kā „lacca contrafatta” – „viltotais lakojums”. Drīz vien viņi sāka mēbeļu dekorēšanai izmantot dekupāžas tehniku, lai radītu dizainu kopijas no populāriem un tajā laikā modē esošiem mākslas darbiem.

Sākot ar 18.gs., kad Rietumeiropā attīstījās dekoratīvais rokoko mākslas virziens, dekupāžas tehnikā radītie darbi ieguva popularitāti ne tikai Itālijas robežās, bet izplatījās visā Eiropā. Tā vairs nebija tikai amatnieku nodarbošanās, bet sāka ieņemt nozīmīgu lomu arī dāmu hobijos, jo īpaši karaļa Luija XV galmā. Tā vietā, lai dekorētu un veidotu kompozīcijas uz mēbelēm, to sāka izmantot arī mazāku objektu rotāšanai, piemēram, cepuru kastu un tualetes piederumu izgreznošanai.

Par nožēlu toreiz neviens neapzinājās, ka šie darbi, kas tika radīti karaļu galmos, vairs nebija tikai populāru mākslinieku darbu izgrieztu detaļu kopiju izmantošana, bet jau reāli patstāvīgi mākslas darbi. 18.gs. daži noteikti dekupāžu autori jau tika atzīti kā mākslinieki. Kā ievērojamāko jāmin anglieti Mary Delaney, kura 71 gada vecumā kļuva par Karaļa George III un Karalienes Šarlotes galma favorīti ar savām izsmalcinātajām, precīzajām, pašrocīgi gleznoto augu un ziedu motīvu dekupāžām. Līdzīgi Delaney kundzei, daudzas dāmas 18.gadsimta Anglijā tika pārņemtas ar dekorēšanas mākslu, lietpratīgi rīkojoties ar šķērēm, izgrieztiem attēliem un laku.

19.gs. dekupāžas māksla guva popularitāti apstrādājot dažādus sadzīves priekšmetus. Ar dekupāžas palīdzību tika dekorētas paplātes, šķīvji, kastes, vāzes, maki un citi sadzīves priekšmeti.  

20 gs. sākumā līdz 20. gs. vidum dekupāžas mākslas popularitāte mazinājās. To daļēji izraisīja 2. Pasaules Kara noteiktās papīra izstrādājumus ierobežojošās regulas.

1960. – 1970. gados mākslas un amatniecības izstrādājumi atkal bija populāri, līdz ar to arī dekupāža atgriezās savā līdzšinējā pozīcijā. Papildus jau tradicionālajiem izstrādājumiem, mūsdienu mākslinieki sāka veidot dažādas kolāžas, gleznas ar izgrieztiem fragmentiem no salvetēm, veidojot dažādus abstraktus dizainus. Daži mākslinieki veidoja kolāžas E. Vorhola stilā, izmantojot zupu kārbu etiķetes un tamlīdzīgi. Ar dekupāžas palīdzību veiksmīgi tika apstrādāti dažādi izstrādājumi, kuriem bija kāds ražotāja defekts, vai lietas, kuras savu laiku jau bija nokalpojušas. Piemēram, dažādiem nedaudz bojātiem priekšmetiem, kā lampas, trauki, gleznu rāmji, mēbeles, ar dekupāžas palīdzību tika piešķirta jauna dzīve, defektu pārvēršot par efektu.

Pateicoties šīs tehnikas plašajām iespējām, universālajai pielietošanai un materiālu pieejamībai, kas ļauj ar dekupāžas palīdzību radīt mākslas darbus pat iesācējiem,  dekupāža ir viens no iecienītākajiem rokdarbu  veidiem daudziem cilvēkiem arī mūsdienās.




Kategorija: Dekupāža | Skatījumu skaits: 1269 | Pievienoja: deco | Birkas: vēsture, dekorēšana, dekupāža, māksla | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email:
Kods *:
Sveicināti Viesis